Justification of Art: The Problem and Its Solution in H.-G. Gadamer's “The Relevance of the Beautiful”

Šajā darbā tiek aplūkotas Hansa-Georga Gadamera pārdomas par estētiku un mākslu, kas risinās uz Gadamera filozofiskās hermeneitikas fona. Darba mērķis ir noskaidrot, kāda ir Gadamera priekšstatītā modernās mākslas attaisnojuma problēma, un kāds varētu būt šis problēmas risinājums. Lai sasniegtu mērķi, tiek izsekots mākslas attaisnošanas jautājuma vēsturei kopš antīkā laikmeta, nonākot līdz šī jautājuma aktualitātes atjaunotnei modernās mākslas kontekstā. Tiek skaidrots Gadamera mākslas attaisnošanas jautajuma risinājums, kas ietver “estētiskās apziņas”’ pārvarēšanu, iekļaujot mākslas pieredzi vispārīgas cilvēka pieredzes procesā. Šī pārvarēšana tiek iztirzāta ar Gadamera piedāvātajiem jēdzieniskajiem līdzekļiem — “spēles”, “simbola” un “svētku” jēdzieniem. Noslēdzošajā darba daļā Gadamera stāsts par mākslas attaisnojumu tiek iesaistīts plašākā Gadamera filozofiskās hermeneitikas kontekstā, kas papildina iepriekšējo mākslas noteiksmes izpratni.This work looks at Hans-Georg Gadamer’s approach to aesthetics and art, which proceeds on the background of Gadamer’s philosophical hermeneutics. The aim of this work is to figure out the problem of Gadamer’s justification for modern art and its possible solution. To reach this goal, the history of the problem of justification of art since the ancient era has been followed, leading to to the renewal of this issue in the context of modern art. The solution, which includes the overcoming of “aesthetic consciousness”, is then explained by incorporating the experience of art into a general realm of human experience. This overcoming is discussed with the help of Gadamer’s proposed concepts, which are the concepts of “play”, “symbol” and “festival”. In the closing part of the work, Gadamer’s narrative of the justification of art is incorporated in the wider context of Gadamer’s philosophical hermeneutics, which complements the previous understanding of the notion of art